Mākslīgais intelekts (AI) ir datorzinātnes nozare, kas nodarbojas ar tādu mašīnu radīšanu, kuras spēj veikt uzdevumus, kam nepieciešams cilvēka intelekts. Šie uzdevumi ietver mācīšanos (informācijas iegūšana un informācijas izmantošanas noteikumi), spriešanu (noteikumu izmantošana, lai nonāktu pie aptuveniem vai noteiktiem secinājumiem) un paškontroli. Īpaši mašīnmācīšanās jomā mākslīgais intelekts spēj mācīties bez tiešas programmēšanas un veikt automātisku datu apstrādi.
AI galvenās sastāvdaļas un metodes ir šādas:
- Mašīnmācīšanās – tehnoloģijas, kas ļauj datoriem mācīties no datiem un pieņemt prognozes vai lēmumus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi.
- Dziļā mācīšanās ir mašīnmācīšanās apakšnozare, kurā datu apstrādei izmanto sarežģītus neironu tīklus ar vairākiem abstrakcijas līmeņiem.
- Neironu tīkli ir algoritmi, kuru pamatā ir cilvēka smadzeņu struktūra un kuri spēj mācīties un atpazīt modeļus no liela datu apjoma.
Mākslīgais intelekts tiek izmantots dažādās nozarēs:
- Veselības aprūpē – slimību diagnosticēšanai, personalizētu ārstēšanas plānu izveidei un medicīnisko datu pārvaldībai.
- Finanšu nozarē – tirdzniecības automatizācijai, riska pārvaldībai un krāpšanas novēršanai.
- automobiļu rūpniecībā, lai izstrādātu autonomus transportlīdzekļus un autovadītāju palīgsistēmas.
Īpaša uzmanība jāpievērš mākslīgā intelekta ētiskajiem un juridiskajiem aspektiem, jo rodas privātuma, drošības un atbildības jautājumi par mašīnu pieņemtajiem lēmumiem. Ir jāizstrādā tiesiskais un regulatīvais regulējums, kas regulēs mākslīgā intelekta izmantošanu, lai nodrošinātu tā drošu un efektīvu izmantošanu sabiedrības interesēs.