Banku nozare aktīvi strādā pie mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrācijas, galvenokārt tāpēc, ka tās spēj uzlabot darbības efektivitāti, klientu apkalpošanu un optimizēt iekšējos procesus. Turpretī mākslīgā intelekta izmantošana banku sektorā rada dažādus juridiskus jautājumus, kam jāpievērš uzmanība un jāizstrādā atbilstošs tiesiskais regulējums. Mākslīgais intelekts palīdz analizēt daudzus datus, kas saistīti ar aizņēmējiem, lai pareizi novērtētu kredītspēju, tādējādi samazinot saistību neizpildes iespēju. Uz mākslīgo intelektu balstītas sistēmas reāllaikā atklāj krāpšanu klientu darījumos, nodrošinot daudz drošākus finanšu darījumus vislielākajā ātrumā. AI tiek izmantots, lai analizētu klientu vajadzības un piedāvātu viņiem personalizētus finanšu produktus un pakalpojumus. Šis pakalpojums ļauj automatizētām sistēmām sniegt konsultācijas par ieguldījumiem un aktīvu pārvaldību, tādējādi padarot šo pakalpojumu pieejamu plašam klientu lokam. Banku sektorā mākslīgo intelektu izmanto daudzos veidos, tostarp apstrādājot milzīgus personas datu apjomus, kas saistīti ar klientiem. Ir nepieciešams stingri ievērot tiesību aktus par datu aizsardzību. Piemēram, Eiropā pastāv prasības, kas saistītas ar GDPR, un līdzīgi režīmi pastāv arī citur. Jo īpaši mākslīgais intelekts ir jāizmanto saskaņā ar ētikas standartiem: pirmkārt, attiecībā uz izmantoto algoritmu pārredzamību un, otrkārt, lai nepieļautu neobjektivitāti lēmumu pieņemšanas laikā. Mākslīgais intelekts var pavērt nozīmīgas iespējas inovācijām un uzlabojumiem banku pakalpojumu jomā. Tomēr šajā virzienā ir nepieciešams skaidrs tiesiskais regulējums, lai regulētu datu izmantošanu, nodrošinātu patērētāju aizsardzību un izvairītos no iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas, kas izriet no mākslīgā intelekta izmantošanas banku nozarē. Šāds pareizs tiesiskais regulējums palīdzēs maksimāli izmantot mākslīgā intelekta potenciālu banku nozarē, vienlaikus samazinot riskus, tādējādi palīdzot saglabāt klientu uzticību.