Mākslīgais intelekts, kas integrēts robotikā, paver milzīgas inovācijas iespējas, sākot no rūpniecības līdz pat veselības aprūpei un pakalpojumu nozarēm. Mākslīgā intelekta ieviešana robotikā rada arī dažus jaunus izaicinājumus likumdevējiem un tiesību speciālistiem, lai izstrādātu atbilstošus noteikumus, kas noteiktu etiķeti, drošību, atbildību un datu aizsardzību.
Mākslīgais intelekts ļauj sapņot par transportlīdzekļu patstāvīgas pārvietošanās iespēju, kas prasa īpašu pieeju šādu tehnoloģiju regulējumam un standartizācijai. Mākslīgo intelektu var izmantot arī rūpnieciskajos robotos, kas spēj veikt sarežģītus un bīstamus ražošanas procesus, tādējādi palielinot gan darba ražīgumu, gan darba drošību. Mākslīgais intelekts medicīnas robotos tiek izmantots, lai veiktu precīzu ķirurģiju, diagnostiku un pacientu aprūpi; līdz ar to rodas jautājumi par atbildību un medicīnisko privātumu. Tas attiecas arī uz mājas aprūpes, izglītības un izklaides ierīcēm, kurās mākslīgais intelekts palīdz pielāgot robotu funkcionalitāti atbilstoši lietotāju vajadzībām un vēlmēm.
Roboti, kuros izmanto mākslīgo intelektu, bieži apstrādā un glabā lielus datu apjomus, tostarp lietotāju personas datus. Tie būtu jāaizsargā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par privātuma aizsardzību. Izstrādājot un darbinot robotus ar mākslīgo intelektu, būtu jāievēro ētikas standarti, kas ļauj izvairīties no iespējamiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem un ievēro cilvēktiesības un brīvības. Nodrošināt īpašas normas un standartus, kas nosaka prasības attiecībā uz mākslīgajam intelektam atbilstošu robotu drošību, efektivitāti un uzticamību.
Mākslīgais intelekts robotikā ir viena no daudzsološākajām jomām, kurā sasniegumi vairākos aspektos varētu mainīt cilvēka darbības būtību. Tajā pašā laikā šādu tehnoloģiju veiksmīga un droša izmantošana ir iedomājama tikai ar nosacījumu, ka tiek izveidots atbilstošs tiesiskais regulējums, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, datu aizsardzību un cilvēktiesību aizsardzību, kā arī tiek noteikta atbildība par robotu rīcību. Lai šo regulējumu izstrādātu un ieviestu praksē, būs vajadzīgi visi likumdevēju, tehnoloģiju izstrādātāju un sabiedrības centieni.
Mākslīgais intelekts – kas tas ir?
Mākslīgais intelekts (mākslīgais intelekts) ir datorzinātņu apakšnozare, kas nodarbojas ar tādu mašīnu izstrādi, kuras spēj kaut ko darīt, parasti izmantojot cilvēka intelektu. Konkrētāk, tā ir datorprogrammas vai mašīnas spēja domāt, mācīties un pilnveidot sevi, izmantojot pieredzi, mācīšanos (informācijas un tās izmantošanas noteikumu iegūšanu), spriešanu (secinājumu izdarīšanu no noteikumiem, lai nonāktu pie aptuveniem vai noteiktiem secinājumiem) un pašpilnveidošanu. Jo īpaši mākslīgajam intelektam – mašīnmācīšanās jomā – ir spēja mācīties bez tiešas programmēšanas, lai veiktu automātisku datu apstrādi.
Galvenie mākslīgā intelekta komponenti un metodes ir šādas:
- Mašīnmācīšanās: Mašīnmācīšanās: tehnoloģijas, kas ļauj datoriem mācīties no datiem un pieņemt prognozes vai lēmumus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi.
- Dziļā mācīšanās ir mašīnmācīšanās apakšgrupa, ko veido ļoti sarežģīti neironu tīkli ar daudziem abstrakcijas slāņiem.
- Neironu tīklu iedvesma meklējama cilvēka smadzeņu struktūrā, kas pēc apmācīšanas ar lielu datu apjomu spēj mācīties un atpazīt modeļus.
- Dažādi mākslīgā intelekta pielietojumi ir izplatīti šādās nozarēs:
- Veselības aprūpes diagnostika, personalizētu ārstēšanas plānu izveide un medicīnisko datu pārvaldība.
- Finanšu pakalpojumi – tirdzniecības automatizācija, riska pārvaldība, krāpšanas atklāšana.
- Automobiļu nozarē – autonomo transportlīdzekļu un autovadītāja palīgsistēmu izstrāde.
- Mākslīgā intelekta izmantošanas ētiskie un juridiskie aspekti prasa īpašu uzmanību, jo rodas privātuma, drošības un atbildības jautājumi par mašīnu lēmumiem. Tas, protams, paredz reālu likumdošanas un normatīvās sistēmas izstrādi, kas regulēs AI izmantošanu atbilstoši tā drošai un efektīvai izmantošanai sabiedrības interesēs.